Jaunjelgavā, kempingā “Pie Daugavas”, notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa kluba pasākums “Vai uzņēmumam ir nepieciešams drošības spilvens?”, uz kuru bija aicināti kameras biedri no Zemgales, tajā skaitā Aizkraukles novada uzņēmēji.
Pasākumu rīkoja LTRK Zemgales nodaļa sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību un uzņēmumu AAS “Balta”, un daļa dalībnieku šajā gleznainās apkārtnes vietā bija pirmo reizi, arī no Jelgavas. Viesi ar interesi apskatīja nepilnu gadu veco koncertkupolu, kurā norisinās dažādi koncerti. SIA “ES&ME” īpašniece Dace Elza Druva stāsta, ka šis koncertkupols ir lielākais Latvijā. SIA “Studija BOO” pārstāve Dace Bogdanova no Jelgavas teic, ka arī viņas ģimenei Jelgavā pieder kupols, kurā notiek dažādi pasākumi, tomēr tas ir četras reizes mazāks.
Līdzās lielajam kupolam ir telts ar četriem tornīšiem, kurai arī ir nepilns gads un kas iegādāta, iegūstot līdzfinansējumu Aizkraukles novada pašvaldības novada rīkotajā biznesa ideju konkursā. Tās platība ir kā trīsistabu dzīvoklī, un šajā mājīgajā un patīkamajā telpā arī norisinājās galvenā uzņēmēju pasākuma daļa.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris, kuram ir arī apmēram trīsdesmit gadu liela pieredze uzņēmējdarbībā, prezentēja Aizkraukles novadu ar tā lielākajiem uzņēmumiem un atbildēja uz jautājumiem. Vairāki pasākuma dalībnieki stāstīja par savu uzņēmējdarbības pieredzi un problēmām, kuras būtu jārisina valdībai.
LTRK Zemgales reģiona padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška un citi runātāji pievērsās vairākām problēmām, ar kurām saskaras daudzi uzņēmēji. Viena no tādām ir kvalificēta darbaspēka trūkums, tādēļ aktuāls ir jautājums, vai situācijas risinājums būtu viesstrādnieki, piemēram, no Uzbekistānas. Tika minēts piemērs par kāda galdniecības uzņēmuma pārstāvi, kurš kvalificēta darbaspēka meklējumos ieradies Uzbekistānā, koferī paņemdams līdzi izjauktu skapīti ar visu nepieciešamo tā saskrūvēšanai. Šādā pārbaudes eksāmenā no 30 pretendentiem neviens skapīti nav spējis saskrūvēt. Uzbeki piedāvājuši vārīt plovu un veikt citus darbus, taču tie nav augsti kvalificēti darbi. SIA “MV Tara” pārstāvis Mārtiņš Krūmiņš savukārt minēja piemēru par grūtībām sameklēt kvalificētu elektriķi. Trūkst arī mazkvalificēta darbaspēka. Viens no risinājumiem ir automatizācija, piemēram, kokapstrādē, taču ne visu var automatizēt, tajā skaitā elektriķa darbu vai tomātu, gurķu un salātu audzēšanu. Ir nozares, kurās nav iespējams visu robotizēt.
Liela problēma valstī ir birokrātija – piemēram, lai ierīkotu caurteku, saskaņojumu iegūšana dažam uzņēmējam aizņēmusi pat divus gadus. Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, Ārlietu daļas direktore, kura informēja par aktualitātēm uzņēmējdarbības vidē Latvijā un Eiropas Savienībā, arī atzina, ka birokrātija valstī ir sasniegusi ļoti augstu punktu jeb “kritisko masu”, un bizness slāpst.
Katrīna Zariņa interesējās, kā ar Aizkraukles novada pašvaldību strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), vai ir kādi rezultāti, kā arī, vai Aizkraukles novada skolas piedalās sabiedriskā labuma organizācijas “Junior Achievement Latvia” rīkotajās praktiskā biznesa aktivitātēs. Dainis Vingris sacīja, ka aģentūrai ir doti dati, informācija, taču ar aģentūras palīdzību investīcijas nav izdevies piesaistīt. Lielie uzņēmumi ar LIAA palīdzību ir piesaistījuši investīcijas un modernizējuši ražošanu. Savukārt skolās trūkst skolotāju, mentoru, kas jaunatnei varētu mācīt par biznesu. Viņš atzina, ka gan vidusskolās, gan augstskolās vajadzētu uzlabot izglītības programmu saturu, jo pat augstskolu absolventi, kuri mācījušies ar biznesu saistītas zinības, neprot nodibināt savu uzņēmumu.
Daudz jautājumu pasākuma dalībnieki uzdeva AAS “Balta” Viduslatvijas reģiona Teikas filiāles vadītājai Kristīnei Baumanei, kura stāstīja par “Baltas” piedāvāto drošības spilvenu uzņēmējiem. Taču uz kādu jautājumu tūlītējas atbildes nebija. Jelgavniece Dace Bogdanova nevar atrast uzņēmumu, kurš būtu gatavs apdrošināt viņas caurspīdīgo pasākumu kupolu – apdrošinātāju skatījumā tā ir pārāk neparasta būve. Līdzīga problēma ir arī jaunjelgavietei Dacei Elzai Druvai. “Baltas” pārstāve deva cerību, ka šis jautājums tiks apspriests.
Pasākuma dalībniekiem nelielu koncertu sniedza muzikālā apvienība “Elpus”, kā arī bija iespēja tikt pie izdaiļotas rokas Pļaviņu mākslinieces Jolantas Sirmās veiktajā hennas apgleznojumā un Kokneses SIA “Kāpiņa” radošajā darbnīcā Ineses Kāpiņas vadībā ar latviskajiem rakstiem dekorēt rokassprādzes, apskatīt un iegādāties dažādus ādas izstrādājumus.
“Pēc divu gadu kovida laika visi grib tikties klātienē, un šī tikšanās skaistā vietā pie Daugavas ir kā meditācija apvienojumā ar lietišķu cilvēku sarunām,” saka LTRK Zemgales reģiona padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška. Viņš atzīst, ka ir svarīgi satikt uzņēmējus, pašvaldības pārstāvjus, apmainīties ar informāciju, un šādās tikšanās reizēs Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru visvairāk interesē dažādu jomu uzņēmēju un pašvaldības viedoklis, domas. Tas viss tiek apkopts, pieņemot lēmumus. Piemēram, vērā ņemamam ir Daiņa Vingra akcentētā nepieciešamība veikt citādu nodokļu sadalījumu, lai no pašvaldības teritorijā esošajiem lielajiem uzņēmumiem, tādiem kā Pļaviņu HES, uzņēmuma ienākuma nodokļa un citu nodokļu veidā līdzekļi paliktu pašvaldībai ceļu, infrastruktūras sakārtošanai. Pašvaldība iedzīvotājiem rada dzīves vidi, uzņēmējiem – darbības vidi, bet tajā pašā laikā tai pietrūkst līdzekļu teritorijas attīstībai.
“Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera ir lielākā uzņēmēju biedrība mūsu valstī, mums ir apmēram 6000 biedru, mūsu biedri ir asociācijas, kurās arī ir daudz biedru, un valdība rēķinās ar mūsu viedokli. Tiekamies ar valdību, politiskajām partijām, un tas ir mūsu lobēšanas instruments. Ne vienmēr mūsu pārdomātajos, racionālajos ar uzņēmējdarbību sasaistītajos priekšlikumos valdība uzreiz ieklausās, bet ilgākā laikā izdodas vēlamo panākt – pilinām, pilinām, kamēr mūsu teikto sāk saprast arī pie varas esošie cilvēki,” saka Imants Kanaška un piebilst, ka Aizkraukles novadā ir ne pirmo reizi un vienmēr izjutis pašvaldības vadības pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību. “Nekad neesmu dzirdējis vārdus: “Nevaram.” Esmu dzirdējis: “Darām! Ja ne šodien, tad rītdien!” Tas simpatizē. Pašvaldības vadībai ar uzņēmējiem ir labs kontakts, un uzņēmēji ir atsaucīgi. Ne visur tā ir. Bet tur, kur ir, tur viss notiek!” saka Imants Kanaška.
