Aizkraukles novada vadībai un speciālistiem tiekoties ar novada iedzīvotājiem, jūtams satraukums par skolu nākotni.
Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa informē, ka pašvaldība vēl gaida Izglītības likuma grozījumu pieņemšanu un Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu, līdz ar to pašvaldība pašlaik nevar lemt par skolu izglītības pakāpes iespējamām izmaiņām skolēnu skaita samazinājuma dēļ.
Plānotie grozījumi Izglītības likuma 60. pantā paredz noteikt, ka pedagogu darba samaksa tiks nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja būs izpildīti skolēnu skaita kritēriji atbilstoši katrai no izglītības pakāpēm, tomēr, ja tie netiks izpildīti, tad pašvaldībai pedagogu darba samaksa būs jāfinansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Grozījumi ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai. Atbilstoši Izglītības likuma grozījumiem Ministru kabinets noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu jeb kritērijus, saskaņā ar kuriem tiks piešķirts valsts finansējums pedagogu darba samaksai. Ministru kabineta noteikumus plānots pieņemt līdz šī gada marta beigām.
Diskusijas par jauno izglītības finansēšanas modeli valsts mērogā norisinās joprojām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plānoja, ka jau no šī gada septembra visās pašvaldībās jāievieš noteikti kritēriji skolēnu skaitam klasē un jauna kārtība pedagogu algu finansēšanai, tomēr tam iebilda gan pedagogi, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina reformu īstenot un skolu tīklu sakārtot ar cieņpilnu attieksmi, iedziļināšanos, uzklausīšanu, rīkoties pragmatiski, loģiski un atbildīgi. Viņš norādījis, ka, modelējot piedāvāto skolu tīklu, ir jābūt skaidrībai par ceļiem un autobusiem, par to, vai lielākajām skolām būs kapacitāte uzņemt pārveidoto vai slēgto skolu bērnus, vai pāreja no mazākas skolas uz tālāku un lielāku tiešām uzlabos bērnu izglītību un neiedragās viņu labsajūtu. Valsts prezidenta ieskatā ir jāsaglabā skolas, kuru sniegums centralizētajos eksāmenos ir virs vidējā.
Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās diskusijas, iebildes, neskaidrības, pašlaik IZM plāno, ka Izglītības likuma grozījumi stāsies spēkā 2025. gada septembrī un skolēnu skaita kritēriji tiks piemēroti, sākot ar 2025./2026. mācību gadu, bet pašvaldības tiek aicinātas līdz tam sakārtot skolu tīklu. IZM līdz februāra beigām gaida pašvaldību skolu tīkla sakārtošanas plānus.
Tā kā Ministru kabinets jauno kārtību vēl nav apstiprinājis, šobrīd pašvaldība var informēt tikai par IZM plānotajiem skolēnu skaita kritērijiem, no kuru izpildes būs atkarīgs valsts mērķdotāciju lielums pedagogu algām. IZM informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” Ministru kabinets ir izskatījis un pieņēmis zināšanai 2023. gada 21. novembra sēdē. Saskaņā ar ziņojumā minētajiem kritērijiem Aizkraukles novada Daudzeses pamatskolā, Bebru pamatskolā, Mazzalves pamatskolā, Seces pamatskolā 7.‒9. klašu posmā būs jābūt 30 bērniem, Jaunjelgavas vidusskolā, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, Pļaviņu vidusskolā ‒ 45, bet Aizkraukles novada vidusskolā ‒ 120 skolēniem 7.‒9.klašu grupā, lai šīs klases varētu saglabāt. Vidusskolās 10.‒12. klašu grupā Aizkrauklē būs jābūt 120 vidusskolēniem, bet pārējās novada vidusskolās ‒ 60 vidusskolēniem katrā no vidusskolām. Lai saņemtu mērķdotāciju pedagogu algām, šie kvantitatīvie kritēriji būs jāievēro, un valsts finansējumu piešķirs atbilstoši faktiskajam skolēnu skaitam. Ja pašvaldība vēlēsies 7.‒9. klašu posmā uzturēt skolu ar mazāku bērnu skaitu, tai būs jāpiešķir līdzfinansējums pedagogu atalgojumam par tiem bērniem, kuru pietrūkst līdz noteiktajam skaitam. Ja vidējās izglītības posmā būs nepietiekams audzēkņu skaits, valsts budžeta finansējums netiks piešķirts un pedagogu atalgojums pilnībā būs jāfinansē pašvaldībai. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, pašvaldībai līdzfinansējumam mācību gadā vajadzētu vienu līdz divus miljonus eiro.
IZM skaidro, ka līdz ar jaunās kārtības stāšanos spēkā pašvaldības valsts mērķdotāciju starp skolām vairs nevarēs pārdalīt. Līdz šim pašvaldības mērķdotāciju varēja samazināt lielajām skolām, lai finansētu mazo skolu pedagogu atalgojumu. Tāpat nevarēs pārdalīt finansējumu, kas piešķirts pamatizglītības programmai par labu vidējās izglītības programmai.
Jautājumu par nepieciešamo finansējumu IZM informatīvajā ziņojumā ietvertajiem risinājumiem Ministru kabinets skatīs atkārtoti pēc tam, kad būs veikti visi nepieciešamie aprēķini par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Tā kā līdz šim nostādnes un kritēriji laiku pa laikam ir mainījušies, jautājumu par skolu izglītības pakāpes iespējamām izmaiņām novadā pašvaldība skatīs pēc Izglītības likuma grozījumu un Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas.
