Pagājušā gada nogalē tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu Aizkraukles novada iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Salīdzinot ar 2023. gadu, 2024. gadā apmierinātība ar pašvaldības administrācijas un pilsētas pārvaldes darbu pieaugusi par vairāk nekā 10 %.
Vairums dalībnieku ‒ sievietes
Iedzīvotāju aptaujā kopumā piedalījās 407 respondenti: 164 – no Aizkraukles pilsētas, 29 – Kokneses, 59 – Pļaviņām, 13 – Jaunjelgavas, savukārt 142 – no novada pagastiem.
Lielākā daļa jeb vairāk nekā 40 % aptaujas dalībnieku bija vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem, bet vienlīdz aktīvi anketas aizpildīšanā iesaistījušies arī respondenti vecumā no 26 līdz 35 gadiem un no 46 līdz 55 gadiem. Vismazāk aptaujā piedalījušies jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem – vien 12 respondentu, kas ir mazāk par 3 % no visu respondentu skaita.
Vairums jeb 81 % dalībnieku bija sievietes. 54 % respondentu ieguvuši augstāko izglītību, 26 % – profesionālo vidējo izglītību, 10 % – vispārējo vidējo izglītību, savukārt aptuveni 10 % – pamatizglītību vai šobrīd mācās.
Administrācijai labāks vērtējums
Salīdzinot datus ar iepriekš veikto aptauju 2023. gadā, iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības administrācijas darbu ir palielinājusies par vairāk nekā 10 %. Ja 2023. gadā pašvaldības administrācijas darba vidējais vērtējums piecu ballu skalā bija 2,97, tad 2024. gadā tas jau sasniedz 3,25 balles. Arī vērtējot tuvākās pagasta vai pilsētas pārvaldes darbu, ir vērojams pieaugums no 3,15 līdz 3,32 ballēm.
Visapmierinātākie ar izglītības nozari
Gan pilsētu, gan pagastu iedzīvotāji visapmierinātākie ir ar izglītības pakalpojumiem. Lielākā daļa jeb 67 % aptaujāto atzina, ka ir apmierināti vai ļoti apmierināti, vienlaikus vēršot uzmanību uz konkrētām izglītības iestāžu problēmām, lai šo pakalpojumu uzlabotu. Visapmierinātākie ar izglītības pakalpojumiem ir pagastos dzīvojošie – vairāk nekā 70 % respondentu norādījuši, ka ir apmierināti vai ļoti apmierināti. Turpretim vismazākā apmierinātība šajā jautājumā ir Jaunjelgavā un Koknesē, tur ar izglītības pakalpojumiem ir apmierināti nedaudz vairāk par pusi respondentu.
Iedzīvotāji norādījuši uz nepietiekamu atbalstu bērniem ar mācīšanās grūtībām un ilgstošu darbinieku trūkumu novada izglītības iestādēs, kura sekas ir pedagogu profesionālais izsīkums.
Pozitīvi vērtē atkritumu šķirošanu
Ar izziņu un nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu saņemšanu ir apmierināti vai pat ļoti apmierināti teju 60 % respondentu. Kopumā iedzīvotāji pozitīvi vērtē arī komunālo pakalpojumu kvalitāti – visaugstāk novērtētas atkritumu šķirošanas iespējas. Tāpat vairāk nekā 60 % respondentu norādījuši, ka ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar kapsētu uzturēšanu.
Vēlas ērtāku satiksmi
Atbildēs par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pilsētu iedzīvotāju vidū apmierinātības rādītājs ir salīdzinoši augsts – pozitīvu vērtējumu snieguši ap 50 % respondentu. Pagastos ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem apmierināti vien 42 % iedzīvotāju. Respondenti vērš uzmanību, ka sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks ir neērts gan bērnu nokļūšanai skolā un atpakaļ, gan arī vakaros nokļūšanai mājās pēc pasākumu apmeklējuma pilsētās. Tāpat iedzīvotāji vērš uzmanību, ka slidenos laikapstākļos pārvadātāji samazina reisu skaitu vai tos pat pilnībā atceļ, tādējādi liedzot bērniem nokļūt līdz izglītības iestādei.
Grib labākus ceļus
Respondenti aptaujā norāda, ka grūtības pārvietoties slidenos laikapstākļos ir arī ar privāto transportu, jo ziemā pagastu ceļi tiek nepietiekami tīrīti, savukārt siltajā periodā pārāk reti greiderēti.
Pēc iedzīvotāju domām, ārpus pilsētu un pagastu centriem par maz tiek veikti arī citi ceļu uzturēšanas darbi. Aptaujā respondenti atzīmējuši konkrētus ceļu posmus, kuros, viņuprāt, steidzami būtu nepieciešami remontdarbi.
Garas rindas pie ārstiem
Iedzīvotāji aptaujā akcentēja arī sarežģījumus medicīnas nozarē. Aptuveni 40 % respondentu ir apmierināti ar medicīnas pakalpojumiem novadā, bet 35 % ir neapmierināti vai pat ļoti neapmierināti.
Respondenti savu neapmierinātību skaidro ar ģimenes ārstu nepieejamību, ilgu gaidīšanas laiku uz konsultāciju pie medicīnas speciālistiem un konkrētu speciālistu trūkumu.
Priecē kultūras joma
Rezultāti liecina, ka iedzīvotāji ir apmierināti ar kultūras pakalpojumiem novadā. 57 % dalībnieku aptaujā atzīmējuši, ka ir apmierināti vai ļoti apmierināti, savukārt 24 % ir neitrāla attieksme.
Tomēr, salīdzinot pilsētu un pagastu iedzīvotāju apmierinātības rezultātus, var secināt, ka kultūras pakalpojumi ir viena no tām jomām, kur novērojama atšķirība apmierinātības ziņā. Visapmierinātākie ar kultūras pakalpojumiem ir Aizkrauklē dzīvojošie – apmierināti vai ļoti apmierināti ir vairāk par 60 % iedzīvotāju. Zemākie rādītāji ir Koknesē un Pļaviņās, attiecīgi apmierināti vai ļoti apmierināti ir 46 % un 47 % šo pilsētu iedzīvotāju. Respondenti norāda, ka šajās pilsētās trūkst kultūras daudzveidības un, viņuprāt, kultūras pasākumi notiek pārāk reti. Pagastos rādītāji ir nedaudz augstāki, tur ar kultūras pakalpojumiem apmierināti ir vismaz 53 % iedzīvotāju. Vērtējot kultūras pakalpojumus, iedzīvotāji atzīmējuši, ka daļa pasākumu tiek rīkoti specifiskām mērķauditorijām, piemēram, biedrībām, tādējādi samazinot reālo pasākumu skaitu, kuros varētu iesaistīties visi iedzīvotāji.
Izsaka ierosinājumus
Pilsētu un pagastu iedzīvotāju apmierinātības rādītāji atšķiras arī sociālo un tiesību pakalpojumu jomā. Pagastos tie ir par vidēji 10 % zemāki nekā Aizkrauklē dzīvojošajiem.
Iedzīvotāji uzskata, ka pārāk daudz laika tiek zaudēts, jo nav iespējams uzreiz tikties ar vajadzīgajiem pašvaldības speciālistiem un ir pārāk ilgs iesniegumu izskatīšanas termiņš. Tāpat respondenti min, ka sociālajiem darbiniekiem būtu nepieciešams apzināt vientuļos pensionārus un viņus iepazīstināt ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Pagasta iedzīvotāji norāda, ka dažkārt ir sarežģīti saņemt pakalpojumus, jo nav saprotams, kur tos meklēt.
Aptaujā iedzīvotāji snieguši vairākus ieteikumus, kā uzlabot dzīvi novadā. Vairāki respondenti ieteikuši rīkot maksas ekskursijas novada robežās, kas, pēc viņu domām, gan uzlabotu kultūras daudzveidību, gan arī stiprinātu novada kopības sajūtu. Tāpat iedzīvotāji snieguši dažādus ieteikumus, kā vizuāli pilnveidot novadu, un vērsuši uzmanību uz vietām un jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi.