Pie Sunākstes Evaņģēliski luteriskās baznīcas, bijušās Sunākstes mācītājmuižas vietā, top unikāla skulptūra “Gaismas vārti” – gara gaismas spēks četrās daļās sašķēlis vairāk nekā 50 tonnas smagu laukakmeni. Tas ir veltījums akadēmiķim Jānim Stradiņam un ikviena cilvēka gara spēkam. Skulpturālo ansambli plānots atklāt septembrī, bet 13. maijā, klāt esot arī Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, “Gaismas vārtu” pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
13. maijā Sunākstes mācītājmuižas parkā notika ikgadējā talka, ko organizē “Stendera biedrība” sadarbībā ar Sunākstes Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzi. Talkas te notiek vairāk nekā desmit gadus, bet šogad tā pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – te varēja sastapt skolēnus no Sēlijas Sporta skolas, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kas talkā piedalās jau vairākus gadus, kā arī daudzus Aizkraukles, Jēkabpils un citu Latvijas novadu ļaudis.
Šoreiz pasākums daudz talcinieku piesaistīja vēl kāda iemesla dēļ – parkā top tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga skulpturālais ansamblis “Gaismas vārti”, kas veltīts akadēmiķim Jānim Stradiņam, Trešās atmodas idejiskajam veicinātājam un Sēlijas atdzimšanas aktīvam atbalstītājam. Viens no idejas iniciatoriem ir Jāņa Stradiņa dēls, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesors, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš. Viņš atzīst, ka gada laikā sabiedrības un pašu sēļu spēkiem izdarīts milzīgs darbs, un tieši vietā, kur savulaik bija Sunākstes mācītājmuiža, jau slejas varenie “Gaismas vārti”.
Kāpēc piemineklim izvēlēta tieši šī vieta? Pēteris Stradiņš teic: “Mans tēvs, kura dzimtas saknes nāk no šīs puses, mūža nogalē daudz laika veltīja Sēlijas identitātes jautājumiem. Viņš mīlēja sēļus tikpat ļoti, cik Vecais Stenders latviešus. Tieši šeit dzīvojusi un strādājusi Stenderu dzimta, un vairāk nekā pirms 300 gadiem Vecais Stenders sarakstījis pirmās laicīgās grāmatas latviešu valodā. Būdams vācietis, viņš mērķtiecīgi rūpējās par latviešu tautas izglītošanu. Jānis Stradiņš jau padomju laikos rakstīja par Veco Stenderu un augstu vērtēja viņa devumu, turklāt abām šim personībām ir daudz vienojoša. Savā ziņā var teikt, ka šajā vietā ir viens no Latvijas tautas un valsts veidošanās iesākumiem. Latviešu zemnieki, apgūstot ābeces burtus, lasot pirmo enciklopēdiju latviešu valodā, mācījās izprast pasauli, lai vēlāk kopā spētu nodibināt savu valsti. Tāpēc es teiktu, ka šai vietai – Sunākstes mācītājmuižai – ir būtiska loma latviešu nācijas pašapziņas izveidē. Kopā ar vietējiem ļaudīm un domubiedriem esam sākuši par šo vietu rūpēties un uzskatām, ka tā ir ļoti nozīmīga un svarīga.”
Pēteris Stradiņš atzīst, ka viņam “Gaismas vārtu” tapšana ir ne vien valstiski, bet arī personiski svarīga. “Tas ir veltījums manam tēvam, un mans goda jautājums ir šī skulpturālā ansambļa pabeigšana. 2019. gadā, kad mans tēvs aizgāja mūžībā, atvadu ziediem paredzēto naudu lūdzām ziedot kāda objekta ierīkošanai Sēlijai. Cilvēki saziedoja sākuma kapitālu šīs idejas īstenošanai, arī tālāk viss šis projekts tapis, pateicoties ziedotāju atsaucībai. Izmantojot iespēju, vēlos no sirds pateikties visiem ziedotājiem, kas ir atbalstījuši un turpina atbalstīt “Gaismas vārtu” tapšanu. Un liels paldies nesavtīgajiem Sēlijas iedzīvotājiem, jo daudz ir izdarīts pašu spēkiem, kā piemēru varētu minēt zemes līdzināšanu, ceļa veidošanu, kurā aktīvi iesaistījās vietējie uzņēmumi,” teic Pēteris Stradiņš.
Patlaban skulpturālais ansamblis vēl top – kalnā Bildu ābeces takas galā skatam paveras iespaidīgie “Gaismas vārti”. Milzīgu laukakmeni četrās daļās sašķēlis gara gaismas spēks – gaiša pulēta granīta kolonna, no kuras uz četrām pusēm tieksies granīta plākšņu gaismas stari, kas vienlaikus veidos krustu.
Ieejot starp četriem milzīgajiem akmens piloniem, kas katrs sver no 12 līdz 16 tonnām, un nostājoties līdzās varenajai gaismas kolonnai, pārņem dīvaina sajūta. Jā, te cilvēks aicināts ienākt, lai sajustu ne vien to, cik liels ir gudrības spēks, kas šķeļ pat akmeņus, bet arī to, cik zilas ir mūsu Latvijas debesis un cik daudz spēka ikviens var sevī sajust. Cilvēks var pabūt ar akmeņiem, noglāstīt tos, padomāt un, jauna spēka uzlādēts, pa gaismas ceļu doties tālāk savā dzīvē. Lielais akmens esot no Smiltenes puses, bet gaišais – no Spānijas. Akmeņi pulēti, izmantojot ūdens strūklu un, kā vēlāk atzina Pēteris Stradiņš, liek domāt par Stradiņu dzimtas devīzi: “Gutta cavad lapidem”, kas tulkojumā nozīmē: piliens spēj drupināt akmeni.
“Lielie akmens piloni simbolizē gan cilvēka mūža posmus – bērnību, jaunību, brieduma gadus un vecumu, gan četrus gadalaikus, gan daudz ko citu, ko ikviens var interpretēt pēc saviem ieskatiem,” teic tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs. Viņš atklāj, ka skulptūra tapa apmēram divus gadus, un viņam pašam patīk vieta, kas te izveidota: “Apkārt ir dabas telpa, bet akmens, kas ir senākā būtne uz pasaules, iegūlis ainavā un dzīvo ar to kopā, klausās putnu balsis.”
Kad bilstu, ka “Gaismas vārti” šķiet jau gatavi, Pēteris Stradiņš teic, ka vēl jāizveido elements “Zeme”– pamatnē jāieklāj granīta plākšņu gaismas stari, kas akcentēs krusta zīmi, tāpat vajag labiekārtot apkārtni un novietot norādes – tas ir darbs vēl šai vasarai. Viedvietas “Gaisma vārti” atklāšana paredzēta 9. septembrī, kad reizē tiks atzīmēta arī Sunākstes dziedāšanas svētku 150. gadadiena. “Es ticu, ka šī gaismas vieta nākotnē būs svarīga ne tikai Sēlijas ļaudīm, bet arī iezīmēsies Latvijas kopējā kartē un kļūs par meditatīvu vietu, kur atbraukt un pastaigāt klusumā, ne lielā burzmā,” teic Pēteris Stradiņš.
13. maijā šajā savā ziņā Sēlijas centrālajā vietā, kas atrodas teju vai uz Aizkraukles un Jēkabpils novada robežas, skulpturālā ansambļa pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Viņš atzina, ka šī būs piemiņas vieta ne tikai Jānim Stradiņam, bet arī vieta, kur pārdomāt pasauli, Latviju. Prezidents atklāja, ka viņš Jāni Stradiņu pazina personīgi, un viņa būtība, enciklopēdiskās zināšanas raisīja cieņu. “Jānis Stradiņš bija klāt visos valstij svarīgos brīžos, un ir paraugs, kā zinātnieks var kalpot savai dzimtenei, savai tēvzemei un vienlaikus piederēt arī pasaulei,” teica Egils Levits.
Laika kapsulas vēstījumā, kas iemūrēts skulpturālā ansambļa “Gaismas vārti” pamatos, teikts: “Ticam, ka skulpturālais ansamblis “Gaismas vārti” daudzinās atmodu un valstsgribas idejas, liks apzināties katra indivīda personīgās izaugsmes nozīmi Latvijas attīstības kontekstā, un ceram, ka šī viedvieta kļūs par īpašu garīgās enerģijas spēka avotu arī nākamajām paaudzēm.” Vēstījumu divos eksemplāros parakstīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, “Gaismas vārtu” autors tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, būvniecības uzņēmuma SIA “Veder” valdes priekšsēdētājs Renārs Rozentāls, “Lejnieku projektēšanas biroja” arhitekts Mikus Lejnieks, “Stendera biedrības” valdes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs un valdes loceklis Pēteris Stradiņš, Sunākstes Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšniece Mirdza Caune. Viens eksemplārs turpmāk glabāsies Viesītes muzejā “Sēlija”.
