Aizkraukles novada pašvaldības rīkotajā konkursā “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā 2022!” finansiālu atbalstu biznesa idejas īstenošanai saņēma SIA “ES&ME”, un nu kempingā “Pie Daugavas” Jaunjelgavā slejas četru tornīšu telts. Tajā jau notikuši pirmie pasākumi, un uzņēmuma saimniece Dace Elza Druva teic: “Tagad varam atļauties sasaukt cilvēkus uz nodarbību brīvā dabā, jo mums pieejams jebkuriem laika apstākļiem piemērots patvērums. Tas ir unikāls veids, kā pietuvoties dabai.”
Patvērums viesiem
Iebraucot kempinga teritorijā “Ceriņos”, kas ir pavisam netālu no Jaunjelgavas centra, apņem neparasts miers un lauku idille – Daugavas krasts ir skaista un mierpilna vieta atpūtai, un te īpaši var just saimnieku mīlestību, to iekārtojot. Laukumā slejas astoņas zvanu teltis, kurās var nakšņot viesi. Katra telts iekārtota mājīgi un komfortabli – kā maza māja, kurās ir lielas un ērtas gultas ar apsildāmiem palagiem, krēsli, galdiņi, paklāji. Tāpat teltī ir ventilators un tā ir ērti vēdināma.
Kempinga vidū slejas šovasar uzslietā jaunā četru tornīšu telts un sfēriskais kupols. Telts iegādāta ar Aizkraukles novada pašvaldības atbalstu – šai iecerei pašvaldības rīkotajā biznesa ideju konkursā “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā 2022!” atvēlēti 5000 eiro. Šī telts bija nepieciešama tieši pasākumu rīkošanai, jo līdz šim kempingā nebija vietas, kur visiem satikties un rīkot lielākus pasākumus. Šim mērķim nu kalpo jaunā telts un sfēriskais kupols. Tornīšu telts platība ir 65 kvadrātmetri, un šajā apmēram trīsistabu dzīvokļa lieluma patvērumā var rīkot ģimenes un bērnu ballītes, uzņēmumu pasākumus un seminārus.
Kempinga saimniece Dace Elza Druva stāsta, ka pagājušajā vasarā bija vairāki postoši negaisi, un četras teltis tika saplēstas, tajā brīdī viņa sapratusi: kempingā vajag patvērumu – sabiedrisku būvi, kur pulcēties un patverties. “Izsijāju dažādus variantus, ko no sava budžeta varētu atļauties, bet nonācu pie secinājuma, ka sfēriskā kupola un četru tornīšu telts konstrukcija ir speciāli radīta, lai stātos pretī vētrām, negaisam un sniegiem. Kupols konstruēts, lai spiediena rezultātā kļūtu vēl stiprāks, it kā pieplokot un stingri turoties pie zemes. Esmu ļoti pateicīga Aizkraukles novada pašvaldībai par atbalstu manām biznesa idejām, bet kupola iegāde daļēji finansēta Lauku atbalsta dienesta projektā.”
Pirts uz pontona
Saimniece atklāj, ka abu jauno konstrukciju – tornīšu telts un sfēriskā kupola – izmantošanu viņa ļoti gribētu attīstīt, lai te notiktu daudz radošu un sabiedrisku pasākumu, kas būtu pieejami visai sabiedrībai. “Tagad varam atļauties sasaukt cilvēkus uz nodarbību brīvā dabā, jo mums pieejams jebkuriem laika apstākļiem piemērots patvērums. Tas ir unikāls veids, kā pietuvoties dabai,” saka Dace Elza Druva.
Vai jaunā telts ir pieprasīta? “To iegādājāmies un uzslējām pēc Jāņiem, šajā laikā te jau notikuši dažādi pasākumi,” saka kempinga saimniece Dace Elza Druva. “Jā, cilvēki ļoti interesējās, jo šāda telts Latvijā ir vienīgā. To iznomājam arī promvešanai, telti var viegli salikt un nojaukt, taču izdevīgāk to izmantot pie mums, jo darbaspēks un transporta izmaksas šo procesu sadārdzina.” Turklāt, ja viesosieties kempingā “Pie Daugavas”, te vēl var izmantot arī citus labumus, piemēram, āra kublu un pirtiņu, kas iekārtota uz pontona Daugavā.
Kupola “uznāciens” vēl būs
Dienā, kad viesojos kempingā, nupat ierīkotajā sfēriskajā kupolā, kurš esot lielākais Latvijā, ir ļoti karsts, jo ārā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem. Jā, šis neesot tik karstam laikam piemērots patvērums, taču citādi te ir lieliska akustika un vēsākās dienās un pat lietavās tā esot laba vieta pasākumiem. Saimniece stāsta, ka te jau izskanējuši pirmie koncerti, noticis retrīts, bet otrdienu vakaros notiek jogas, ceturtdienu – ārstnieciskās vingrošanas nodarbības. Atkarībā no tā, vai debesīs spīd saule vai līst lietus, pasākumu norisei tiek izvēlēta tornīšu telts vai kupols, kurā var ietilpt ap 50 cilvēku.
“Īstais kupola “uznāciens” būs septembrī, oktobrī,” teic saimniece. “Tad te būs koncerti, semināri, bet tikpat labi šī ir pateicīga vieta plenēru rīkošanai. Ziemā kupols paliks savā vietā, bet apsilde tajā iespējama tikai ar infrasarkanajām lampām, taču nav izslēgts, ka skaistu Ziemassvētku pasaku bērniem te varētu uzburt.”
“Cilvēki brauc pie manis”
Kad esam apstaigājušas kempinga teritoriju, ir laiks sarunai par biznesu. Dace Elza Druva stāsta, ka šo zemes gabalu Jaunjelgavā ģimene mantojusi. Viņa pati iepriekš strādājusi plašajā pasaulē, vadot projektus 15 valstīs, tostarp arī Amerikā, Brazīlijā, Anglijā, Indijā, bet pandēmijas dēļ atgriezusies Latvijā. “Sākumā mani pārņēma dziļas vientulības sajūta, bet kempings bija tas uzņēmējdarbības veids, kur darbošanās bija iespējama – viss notiek svaigā gaisā, tas ir salīdzinoši ātri iekārtojams,” pirmsākumus atminas saimniece.
Kad jautāju, vai nepietrūkst sabiedrības, viņa pasmaida: “Nē, tagad cilvēki brauc pie manis, un daždien es angliski runāju vairāk nekā latviski, jo viesos brauc cilvēki no dažādām pasaules malām. Šajā biznesā jūtos absolūti laimīga, man nepietrūkst kondicionēto konferenču telpu, kurās 15 gadus lielākoties uzturējos. Periods, ko pavadīju ofisos un mītiņu telpās, bija tik intensīvs, ka dažu dienu pat nezināju, kāds ārā ir laiks, tāpēc priecājos par to, kas man tagad ir: daba, putnu dziesmas, saullēkti, migla, lietus un Daugava. Tas rada tādu pacēlumu!”
Spēka rotas un atbalsta komanda
Painteresējos, vai ar šo biznesu var izdzīvot? Dace Elza iesmejas: “Nevar gan! Jo ienākumi ir sezonāli. Paiet laiks, kamēr cilvēki “ieskrienas”, tikai Jāņos sākas braukšana uz kempingiem, bet augusts ir tiešām pieprasīts mēnesis. Septembrī teltis vāksim nost, jo tās mitrumā pelē. Taču man ir otrs bizness ziemai – no kristāla gatavoju rotas. Vasarā ir grūti izjust kristālu, jo rokas ir sastrādātas un pietūkušas, tad rotas vairs “neliekas”.” Uzzinu, ka ir līdzjūtības akmens, kristāls kakla čakrai, kurš atļauj izteikties, bet zaļais malahīts pastiprina visu, kas cilvēkā ir – vai tas būtu labais vai sliktais. Daces Elzas Druvas darinātās rotas var iegādāties mājaslapā www.spekarotas.lv .
Mūsu sarunas laikā kempinga saimniece bieži saka: mēs. Kas ietilpst šajā “mēs”? “Tā ir mana ģimene – vīrs, kurš strādā algotu darbu, bet ik brīvu brīdi brauc uz šejieni, dēls un meita, kura gan patlaban ir Norvēģijā, bet viņa ir liels palīgs digitālā marketinga un reklāmas jomā, tāpat teltis palīdzēja uzsliet znots, kad bija Latvijā. Darbos iesaistās mans brālis, kura ideja bija ierīkot pirtiņu uz ūdens, un arī brāļadēls. Vispār man ir ļoti daudz palīgu – cilvēks, kurš appļauj zāli, malkas skaldītājs, māsīca, kas ir dārzniece un kurinātāja. Un vēl man ir jaunieši, kuri saistībā ar skolēnu nodarbinātības programmu uzkopj teltis. Redziet, cik man liels “mēs” pulciņš!” saka kempinga saimniece.
Pamanīt skaisto
Mēs apstaigājam puķu dobes un uzzinu arī, kādi vērtīgi augi atrodami tepat pļavā. “Visu, kas te aug, var sasiet buntītēs un izmantot,” saka Dace Elza. Apskatām arī unikālo pirtiņu uz ūdens, no kuras paveras dabas glezna miljona vērtībā. Un sasveicināmies ar kuplo pīļu saimi, kas netraucēti peld Daugavā. “Mums ir klusais kempings – neatbalstu skaļu mūziku, trokšņainas ballītes,” nosaka saimniece.
Jautājot par iecerēm attīstībai, Dace Elza atklāj, ka ir iecere uzbūvēt sanitāro telpu, jo patlaban dušas kabīne ierīkota zem klajas debess. Kempingā jau ir labiekārtota virtuve, kuru var izmantot viesi. Tāpat iecerēts jaunajā kupolā iebūvēt improvizētu otro stāvu, no kura pavērtos lielisks skats, citādi sešus metrus augstā kupola augšējā daļa patlaban netiekot lietderīgi izmantota.
“Ieguldīts ir ļoti daudz, bet tagad jādomā par līdzekļus atgūšanu, jo ilgi ar šādu filantropiju nedrīkst nodarboties – kad tikai cel, būvē, bet neko nepaņem. Naudas plūsma ir jāsakārto. Citādi šogad sev vēl algu neesmu izmaksājusi. Ar visiem norēķinājos, bet sev nesanāca… Ilgi šāds bizness nevar pastāvēt. Esmu domājusi par to, ka man ir ļoti liels reklāmas budžets. Ja varētu pārtraukt maksāt par reklāmu, es varētu sev izmaksāt algu. Ja tikai cilvēki aktīvi ieteiktu, padalītos sociālajos tīklos… Kāpēc man sponsorēt citu valstu, piemēram, nīderlandiešu kompāniju? Latvija taču ir tik maza, bet latviešu kūtrums liedz dalīties ar to, kas ir skaisti un labi. Ja kaut kas notiek slikts – ai, kā tas aiziet! Es ļoti priecātos, ja mēs spētu saskatīt skaisto.”
Dace Elza Druva gan piebilst, ka drūmums viņu gan nemāc, pat lietainās dienā nē. “Te ir tik skaisti un plaši, un, kad kļūst tumšāks, es domāju, kādas lampas un spuldzes man vajag nopirkt un iedegt, lai atkal ir gaišs…”