Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), izvērtējot vairākas iespējamās vietas jauna militārā poligona izveidei, par piemērotāko atzinuši poligona izveidi teritorijā, kas iekļauj Aizkraukles un Jēkabpils novadus. Jauno Zalves militāro poligonu, kas būs arī mūsu novada Zalves, Daudzeses un Seces pagastos, paredzēts izveidot apmēram divu gadu laikā. Kāda ir ieceres, kādi ieguvumi un arī ar kādiem ierobežojumiem iedzīvotājiem jārēķinās? To skaidro un uz jautājumiem atbild Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.
Aizsardzības ministrija un NBS par piemērotāko vietu jauna poligona izveidei atzinuši Sēlijas rietumus – teritoriju, kas iekļauj Aizkraukles un Jēkabpils novadus. Zalves poligons atradīsies Zalves, Saukas, Viesītes, Daudzevas un Seces pagasta teritorijās. Šobrīd plānots atsavināt 81 privātīpašumu ar kopējo platību 1034,4 hektāri, kas uz kopējā poligona platības – 25 602 hektāri – ir aptuveni 4 procenti zemes.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā. Ņemot vērā NATO Madrides samitā pieņemtos lēmumus par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī aizsardzības nozares ambīcijas attiecībā uz NBS personāla skaita palielināšanu, nepieciešams izveidot jaunu poligonu, lai nodrošinātu karavīriem apmācību vietu.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece stāsta, ka Latvijā jau ir vairāki militārie poligoni – Ādažos, “Mežaine” Skrundā, “Meža Mackeviči” Vaboles pagastā, “Lāčusils” Alūksnes novadā un Šķēdē – taču ir skaidrs, ka poligonu kapacitāte ir gandrīz izsmelta, tāpēc nepieciešams domāt par jauna izveidi. “Tika apzinātas vietas, kur poligonu vislabāk varētu izvietot, tad stratēģiski pieņemts lēmums to veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados,” stāsta Baiba Bļodniece. “Poligonam, ko paredzēts izvietot šajā teritorijā dots nosaukums – Zalves poligons. Saskaņā ar Zalves poligona izveides plānu Aizsardzības ministrija plāno pārņemt 25 605 hektāru zemes, kas ietver 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes, 24 540,49 ha – valsts zemes un 30,91 ha – pašvaldības zemes.”
– Izdzirdot par šo ieceri, iedzīvotāji iebilda: kāpēc vispirms netika jautāts viņu viedoklis?
– Šis ir konstitucionāls lēmums, kuru pieņēma Ministru kabinets, bet galīgo lēmumu vēl pieņems Saeima. Stratēģiski šādi lēmumi tiek pieņemti, izvērtējot ne tikai ērtu piekļuvi vietai un satiksmi līdz tai, bet arī, lai jaunais poligons neatrastos līdzās citiem, kā arī to, lai pēc iespējas mazāk tiktu skartas privāto zemju īpašnieku intereses. Apzināmies, ka Latvijā nav tik lielas teritorijas, kurā nebūtu neviena privātās zemes īpašuma. Zalves poligona lielāko teritorijas daļu aizņem meži, kas ir valsts īpašumā, bet 81 zemes vienība pieder privātīpašniekiem, un tajos turpmāk nevarēs veikt saimniecisko darbību. Tā kā šis lēmums sastāv no vairāku stratēģisku lēmumu kopuma, nebūtu lietderīgi aptaujāt, piemēram, zemes īpašniekus, taču iedzīvotāji tiks informēti, ko varēs vai nevarēs darīt šajās teritorijās, kā īpašumi tiks atsavināti.
No vienas puses apzināmies, ka līdz ar poligona izveidi iedzīvotājiem būs zināmas neērtības, īpaši tiem, kuru zemes atrodas konkrētajā teritorijā, taču nevar noliegt, ka reizē tas veicinās arī vietas ekonomisko attīstību.
– Atsavināšanas process tiks risināts individuāli, atsevišķi izskatot katru gadījumu un ar katras zemes vienības īpašnieku veicot pārrunas, nevis pieņemot kolektīvu lēmumu. Ja tas būs rudzu lauks, cilvēks saņems atlīdzību par tirgus vērtībai atbilstošu lauksaimniecības zemi. Aizsardzības ministrijā ir Taisnīgās atlīdzības novērtēšanas komisija, kura, balstoties ne tikai uz nekustamā īpašuma vērtētājiem, bet arī ņemot vērā saimniecisko darbību, kas attiecīgajā zemes vienībā veikta, noteikts īpašuma vērtību. Centīsimies, lai atlīdzība būtu abpusēji taisnīga, šāda prakse jau tika īstenota arī citās teritorijās, kur tika veidoti poligoni. Ir vesela un gara procedūra, kādā veidā tas notiek, un svarīgi ir ne vien tas, lai īpašnieks zemi nepārdod trīsreiz lētāk, bet arī lai valsts to neiegādājas trīsreiz dārgāk par tās patieso vērtību.
– Īpašniekiem vienīgais variants ir zemi pārdod vai to var arī iznomāt?
– Poligona ierīkošanai zeme tiek atsavināta un nonāk valsts īpašumā – tas ir vienīgais variants. Mums jāplāno poligona attīstība un izmantošana, tāpēc nomas versija netiek izskatīta.
– Kā cilvēki var noskaidrot, vai viņa īpašums atrodas plānotajā Zalves poligona teritorijā?
– No šī gada 6. jūlija līdz 1. decembrim darba dienās no pulksten 9 līdz 17 var sazināties ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru pa tālruni +371 26177070, kur iedzīvotājiem sniegs informāciju, vai konkrētais zemes gabals atrodas šajā teritorijā. Ja īpašums tajā atrodas, ar tā saimnieku sazināsimies, tikko tiks uzsākta poligona izveide.
– Tiek uzvērts, ka poligons netraucēs iedzīvotāju ikdienu, taču ar kādiem ierobežojumiem tomēr jārēķinās?
– Ir labās lietas, un ir arī nelieli apgrūtinājumi. Tā kā šis būs mācību poligons, jārēķinās, ka atsevišķos brīžos, kad notiek intensīvas mācības, būs dzirdami trokšņi, taču tie nebūs visu laiku. Šautuves parasti tiek plānotas dziļāk poligona teritorijā, tālāk no apdzīvotām vietām, un tām apkārt tiek ierīkoti vaļņi, lai trokšņus slāpētu. Poligons nenozīmē to, ka te no rīta līdz vakaram šaus – tā tas nav! Poligons tiek plānots liels, tajā neietilps pagastu centri, tā ierīkošanai lielākoties izvēlēta mazapdzīvota teritorija un tiks darīts viss, lai tas pēc iespējas mazāk traucētu cilvēku ikdienu. Ir vairākas vietas, kas ir apdzīvotākas, piemēram, Zalvē, Lonē, Daudzesē, Secē, taču poligons būs tikai daļā šo pagastu teritorijas, ne centros.
Protams, drošības apsvērumu dēļ poligonā būs norobežotas teritorijas, kurās nevarēs iekļūt, jo tas tomēr būs militārs objekts, tāpēc aicinu iedzīvotājus būt saprotošiem. Tāpat būs arī atsevišķas zonas, kuras būs ierobežotas tikai noteiktā laikā. Lielākajā poligona daļā arī turpmāk varēs turpināt medīt, lasīt ogas un sēnes. Ar medību kolektīviem tiks pārslēgti līgumi un panākta vienošanās, kurās vietās būs iespējams medīt. Tāpat cilvēki teritorijās blakus poligonam varēs nodarboties ar lauksaimniecību, taču to nevarēs darīt poligona teritorijā.
Poligona izveide un attīstība notiks pakāpeniski, tas netiks izveidots vienā mirklī, un palēnām arī radīsim risinājumu, lai cilvēki to varētu turpināt izmantot, bet vienlaicīgi arī, lai šo teritoriju jau varētu sākt izmantot militārām mācībām.
– Vai ierobežojumi poligonā būs saistīti arī ar pārvietošanos pa lielākajiem ceļiem?
– Plānots, ka lielie satiksmes ceļi pilnīgi noteikti arī turpmāk būs izmantojami. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču militāro mācību laikā var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.
– Poligons būs teritorijā, kas ir bagāta ar biotopiem un dažādām putnu sugām. Kā risināsiet dabas aizsardzības jautājumus?
– Nacionālie bruņotie spēki ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Starp citu, arī Ādažu poligons ir teritorija ar Eiropas nozīmes dabas vērtībām un ir iekļauta Eiropas vienotajā dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”. Arī citur Eiropā militārie poligoni ir iekļauti īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīklā, jo intensīvi izmantotās militārās teritorijās parasti izveidojas plašas un citur reti sastopamas dzīvnieku sugas. Dabas saglabāšanas pasākumos militārajos poligonos īpaša uzmanība tiek pievērsta arī zonām starp infrastruktūru objektiem – dabiskas vides salām, kas kalpo kā ekoloģiskās kabatas dzīvniekiem un augiem. Dzīvniekiem šī vide netraucē, drīzāk gluži otrādi.
– Cik ilgā laikā poligonu plānots izveidot?
– Poligona izveidi plānots sākt jau tuvākajā laikā, tikko tiks pieņemti attiecīgi lēmumi. To plānots izveidot apmēram divu gadu laikā – tas ir termiņš, kuru optimāli esam iecerējuši, lai gan sabiedroto, gan mūsu valsts karavīri pēc iespējas ātrāk varētu izmantot viņiem tik nepieciešamo teritoriju.
– Jau ir zināms konkrēts plāns, kas un kur poligona teritorijā atradīsies?
– Nē, šī detalizācija būs zināma un pieejama vēlāk, šobrīd tas vēl tikai tiek plānots. Vispirms bija svarīgi izvēlēties vietu poligonam, tad secīgi plānosim tā uzbūvi.
– Runājot par ieguvumiem – kādi tie būs?
– Ņemot vērā Ādažu pieredzi, varu apgalvot, ka poligonu izveide teritorijām sniedz milzīgu ekonomisko ieguvumu. Kaut vai Covid krīzes laikā ādažnieki bija priecīgi, ka apmēram 30 procentus no uzņēmējdarbības ieņēmumiem deva tas, ka tur atrodas poligons. Līdz ar poligona izveidi paralēli attīstās virkne pakalpojumu sfēras infrastruktūras. Te uzturas sabiedroto spēku karavīri, viņiem vajadzīga infrastruktūra, un tas ir liels pienesums uzņēmējdarbībai. Tāpat Ādažos līdz ar lielāku ekonomisko aktivitāti ir augusi nekustamo īpašumu vērtība, tāpat valsts izmanto pašvaldību infrastruktūru, piemēram, ceļus, kurus palīdz sakārtot. Ādažos arī uzbūvēts bērnudārzs.
Jā, saistībā ar poligona izveidi mēs varam skatīties uz trūkumiem, taču es vairāk aicinātu uz to lūkoties kā lielu grūdienu pašvaldības attīstībai. Poligons attīstīsies pakāpeniski, un laika gaitā lūkosimies, vai šai pusei būs kādas konkrētas vajadzības, sabiedroto pieprasījums pēc kādiem pakalpojumiem, kuru piekļuvi vajadzēs nodrošināt. Tāpat biznesa pasaule parasti ātri pielāgojas pieprasījumam un mēs ceram, kas poligona izveide Aizkraukles un Jēkabpils novados būs efektīvs un abām pusēm labs risinājums.
– Viens no attīstības plāniem, kas izskanējis, ir tilta izbūvē pār Daugavu. Cik šī ideja ir reāla?
– Par konkrēto tiltu ieceri apstiprināt nevaru, jo šāds lēmums nav izskatīts, taču attiecībā par izaugsmi varat būt droši – Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ieguldīs finansējumu tās infrastruktūras attīstībā, kuru izmantosim.
– Cik daudz karavīru tiek plānots izvietot Zalves poligonā?
– Šajā poligonā varētu uzturēties gan sabiedroto spēku karavīri, viņu skaits varētu būt 3 līdz 5 tūkstoši, gan vēl mūsu valsts karavīri. Līdz ar to, līdzīgi kā Ādažos, Zalves poligonā pastāvīgi vai periodiski varētu uzturēties 6 līdz 8 tūkstoši karavīru. Skaits ir diezgan liels, un, ņemot vērā, ka karavīri ir finansiāli labi nodrošināti, pašvaldībai tas būs labs priekšnoteikums ekonomiskajai attīstībai. Jāņem vērā arī tas, ka bieži vien karavīriem līdzi brauc arī viņu ģimenes, līdz ar to pieprasītākas būs visas jomas, kas cilvēkiem vajadzīgas – sākot ar precēm, pakalpojumiem, beidzot ar nekustamajiem īpašumiem un būvniecību, līdz ar to būs nodrošinātas darba vietas vietējos uzņēmumos. Tāpat ikviens, kurš vēlas strādāt NBS, aicināts dienēt profesionālajā dienestā, stāties Zemessardzē, lai būtu noderīgs un strādātu šajā jomā, turklāt šo novadu iedzīvotājiem tādējādi nu darbavieta NBS varētu būt tuvu.
– Cik lielā mērā Zalves poligona izveide saistīta ar situāciju un drošību pasaulē?
– Ģeopolitiskā situācija pasaulē ir mainījusies, karš Ukrainā pasaulei mainījis sapratni par mieru un nācies atzīt Krieviju par lielāko draudu NATO alianses drošībai. Līdz ar to, stiprinot mūsu valsts drošību, pieņemts fundamentāls lēmums Baltijas un citās austrumu bloka valstīs izvietot papildu spēkus, gan veidojot brigādes, gan izvietojot militāro tehniku. Tāpat patlaban Aizsardzības ministrija izskatīšanai valdībā virza lēmumu par obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, tādējādi mūsu cilvēkiem sniedzot militārās prasmes un iemācot spēju palīdzēt civiliedzīvotājiem. Raugoties uz to, kas notiek Ukrainā, esam pārliecinājušies, ka jābūt arī brigādēm, kurās ir mediķi, ugunsdzēsēji un glābēji un kuras spēj parūpēties par civiliedzīvotājiem, veciem ļaudīm.
Zvērības, ko Krievija īsteno Ukrainā, mums ne mirkli neļauj aizmirst, ka šie agresori ir mūsu kaimiņi, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā tā varētu kļūt par draudzīgu valsti, tāpēc tas mums kā sabiedrībai liek apzināties: jo sagatavotāki būsim, jo mazāk iespēju, ka kāds mums varētu uzbrukt. Gribam sekot Somijas piemēram un būt gatavi sevi aizsargāt, ja tāda vajadzība būs. Ceram, ka nekas tāds nenotiks, bet mums jāsagatavojas jebkuram scenārijam.
– Ja tomēr piepildās sliktākais, vai iedzīvotājiem tas, ka tuvumā ir militārais poligons, nozīmē lielāku drošību vai gluži pretēji?
– Kā redzam Ukrainā, Krievija nežēlo nevienu un vairs netiek dalīts, vai tas ir militārs vai civilais objekts. Raķetes trāpa mājās, slimnīcās, skolās… Kara sākumā Ukrainā gan redzējām, ka mērķtiecīgi tiek iznīcināti militārie objekti, un tie varētu būt mērķis, taču, ja Krievija gatavotos izvērst karu pret Latviju, arī te ne militāri, ne civili mērķi netiktu saudzēti.
– Ko jūs vēl gribētu pateikt iedzīvotājiem?
– Patlaban mums ļoti būtiski ir stiprināt valsts aizsardzību, un, pat ja ikdienā iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdzās poligonam, būs kādas neērtības, jāsaprot, ka mums visiem kopā jāsargā sava valsts, un tikai visi kopā to varam izdarīt. To gribētu teikt arī jauniešiem, kurus nākotnē aicinās dienēt armijā. Katrs sabiedroto karavīrs, kurš ir šeit, stiprina mūsu valsts aizsardzību! Katrs mūsu pašu apmācīts jaunietis, zemessargs stiprina mūsu valsts aizsardzību! Tas viss tiek darīts drošības, mūsu valsts neatkarības dēļ, lai varam dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī. Mīlot šo valsti, apzināsimies, ka kopā mums tā ir jāsargā.
– Vai plānots rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem, stāstot par Zalves poligona izveidi?
– Aizsardzības ministrija plāno vairākas tikšanās ar iedzīvotājiem, medību kolektīviem. Tās tiks organizētas jau tuvākajā laikā, un par konkrētiem laikiem un vietām ziņosim vietējos informācijas kanālos.