Lai informētu par Zalves militārā poligona izveides plāniem, 26. jūlijā Daudzevā uz tikšanos ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem bija aicināti pašvaldības, apvienību, pagasta pārvalžu, zemnieku saimniecību un uzņēmumu pārstāvji. Sarunas notika sapratnes gaisotnē, bet viens no jautājumiem, kas satrauca zemniekus un uzņēmējus, bija: vai līdz ar poligona izveidi nesaasināsies darbaspēka trūkums.
Pasākumā Daudzevā piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra pārstāvji. Uz šo tikšanos tika aicināti galvenokārt Aizkraukles novada pagastu un to uzņēmumu pārstāvji, kurus visvairāk skars poligona izveide un kuru īpašumi ir plānotā poligona teritorijā.
“Ja gribam palielināt sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, būtiski ir atrast vietu un izveidot jaunu poligonu,” uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Plānotais Zalves poligons atradīsies Sēlijas rietumos – Zalves, Saukas, Viesītes, Daudzeses un Seces pagasta teritorijās. Latvijā jau ir pieci poligoni, kuri tiek intensīvi izmantoti un kalpo par mācību vietām karavīriem un zemessargiem, kā arī tajos trenējas sabiedroto valstu karavīri. Zalves poligons būs lielākais Baltijā, tā platība paredzēta 25 605 hektāri. Patlaban lielākais ir Ādažu poligons, kurš aizņem 14,5 tūkstošus hektāru.
Tikšanās dalībnieki vēlējās noskaidrot daudzus interesējošus jautājumus, un aizsardzības nozares pārstāvji atbildēja ļoti tieši, tikai uz jautājumiem par konkrētu poligona uzbūvi – kur un kas atradīsies, piemēram, kazarmas, šautuves – solīja atbildēt augusta beigās. Augustā Latvijā ieradīsies sabiedroto militārie eksperti, kuri sniegs savu vērtējumu militārā poligona izveidei. Jānis Garisons vien atklāja, ka šautuves un teritorijas, kurās tiks lietota kaujas munīcija, būs pēc iespējas tālāk no civilās infrastruktūras – poligona dienvidu daļā, netālu no Jēkabpils novada robežām. Tā kā poligonā plānots izvietot 3 līdz 5 tūkstošus sabiedroto karavīru, tā teritorijā būs jāizbūvē bāze, kurā pastāvīgi varētu uzturēties ap 3000 karavīru. Šī bāze varētu būt tuvāk Daudzeses pagasta teritorijai.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs uzsvēra: pastāv risinājums, ka teritorijās poligona ziemeļos, kur nebūs šautuvju, zemnieku saimniecības varētu turpināt nodarboties ar lauksaimniecību, ja īpašnieks zemi nevēlēsies pārdot. Tāpat arī mežistrādi šajās teritorijās varēs veikt, bet šos darbus vajadzēs saskaņot ar Aizsardzības ministriju. Zemes pārņemšanas un citi jautājumi tiks risināti, vienojoties ar katru zemes īpašnieku. Īpašumi tiks pārņemti apmēram divu gadu laikā.
Jau iepriekš tika uzsvērts, ka ar medību kolektīviem tiks pārslēgti līgumi, tāpat teritorijās, kuras nebūs cilvēkiem bīstamas, ārpus militāro mācību laika varēs turpināt ogot un medīt. Zonās, kur tiks izmantota kaujas munīcija, gan to nevarēs darīt, jo tas ir nopietns apdraudējums cilvēku dzīvībai.
Kūdras izstrādes uzņēmuma SIA “LTL”, kas saimnieko Tīrajā purvā Seces pagastā, pārstāvis vēlējās zināt, vai uzņēmums varēs turpināt darbu poligona teritorijā? “Varēsiet turpināt strādāt, jo šajā daļā nav plānots ierīkot šautuves, vienīgi pārbaudīsim darbiniekus, kuriem tiks izsniegtas caurlaides,” saka Jānis Garisons. “Mūs pat interesētu sadarbības iespējas, lai teritoriju, kurā ir kūdras pamatne, varētu izmantot desantnieki. Jā, diemžēl piezemējoties desantnieki gūst traumas, un šis mums ir būtisks drošības jautājums.”
Atbildot uz klātesošo jautājumiem, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs skaidroja, ka poligona teritorijā nevarēs iekārtot, piemēram, viesu māju, jo militārā objekta aizsargjoslā saskaņā ar likumdošanu šāda veida uzņēmējdarbība ir aizliegta.
Varis Sīpols, kurš pārstāv mežistrādes jomu, bilda, ka viens no poligona izveides ieguvumiem tiek minēta jaunu darbavietu izveide. Jā, būs nepieciešami arī civilo amatu pratēji, jo taps gandrīz vesela jauna pilsēta ar vairākiem tūkstošiem iemītnieku, kur būs nepieciešami darbinieki arī tādās jomās kā telpu uzkopšana, ēdināšana, – atzina aizsardzības jomas pārstāvji. “Taču jebkurš uzņēmējs, kurš sēž šajā zālē, var pateikt, ka reāli jau nav, kas strādā,” saka Varis Sīpols. Arī vairāki citi uzņēmēji bažījās, ka Nacionālie bruņotie spēki nākotnē varētu būt konkurenti darba došanas jomā, piedāvājot kaut vai lielākas algas. Viena no iespējām esot ļaut nodarbināt viesstrādniekus – uzskata uzņēmēji. “Saprotam šo problēmu un varam to nodot valdībai,” solīja ministrijas pārstāvji.
Pašvaldību pārstāvjus interesējās, vai tiks būvētas jaunas mājas, tā nodrošināt cilvēku piesaisti šai vietai, kaut vai jaunajām ģimenēm reizē ne tikai nodrošinot darba vietu, bet arī mājokli. Atbilde skanēja: “Arī citviet kopā ar pašvaldībām esam būvējuši, atjaunojuši mājas, un tas tiks darīts, ja šāda nepieciešamība būs.”
Jautāti par infrastruktūras izveidi, ministrijas pārstāvji stāstīja, ka, iespējams, vispirms tiks izmantota esošā infrastruktūra, kas ir pagastos. “Telšu pilsētiņu varam uzbūvēt pusotra gada, kazarmas – ne ātrāk kā trīs līdz piecu gadu laikā,” saka Jānis Garisons. “Konkrētus lēmumus pieņem militārie eksperti.”
Aizsardzības jomas pārstāvji uzsvēra, ka jebkurā teritorijā, kur tiek veidotas militārās bāzes, uzlabojas ekonomiskā situācija, un labākais piemērs tam ir Ādaži. Tāpat tiek uzlaboti tie ceļi, kurus izmantos, lai piekļūtu militārajai teritorijai.
Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola vēlējās zināt, kādas izredzes tikt asfaltētam ir Sunākstes ceļam? “Tas visdrīzāk tiks sakārtots, bet vēl tiks vērtēts. Parasti ceļi poligona teritorijā tiek uzlaboti, tā bija arī Ādažos,” bilda Jānis Garisons.
Savukārt Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums interesējās, cik liela ir varbūtība tikt pie tilta pār Daugavu, kas savienotu Jaunjelgavu un Klidziņu. “Ja sabiedroto eksperti šo vietu un ieceri atzīs par piemērotu un nepieciešamu, tā nemaz nav nereāla,” atzina Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Kad poligons sāks darboties? “Varētu paiet gads līdz pusotrs, kad šo teritoriju sāksim izmantot,” saka Jānis Garisons. “Vispirms tiks marķēti koki, norādot, ka tur ir militārais poligons.” Izskanēja arī jautājums, vai brīdī, kad pasaulē situācija uzlabosies, kari beigsies, poligons vēl aizvien būs kādam aktuāls? Aizsardzības nozares pārstāvji norādīja, ka militāro mācību iespējas nepieciešamas jebkuros laikos, un tik liels poligons būs pieprasīts, jo citur Eiropā ir ierobežotas iespējas tādu izveidot. Nav šaubu, ka Zalves poligons būs laba un pieprasīta vieta militārām mācībām. “Ja būs poligons, būs gribētāji,” skanēja īsā atbilde.
Tā kā jauno militāro poligonu plānots veidot latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas teritorijā, tikšanās laikā Daudzevā izskanēja ierosinājums poligonam piešķirt nosaukumu “Sēlijas militārais poligons”. Aizsardzības jomas pārstāvji solīja par šo vēlmi informēt un ziņot par lēmumu.
Tikšanās noslēgumā tika uzvērts: aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu iedzīvotāju ikdienu, taču vienlaikus aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Tāpat, tikko būs zināma poligona uzbūves shēma, iedzīvotāji par to tiks informēti. Aizsardzības jomas pārstāvji jau augusta beigās solīja rīkot vēl vienu tikšanos, konkrētāk informējot iedzīvotājus par aktualitātēm plānotā Zalves poligona izveidē.
