Teiksmām apvītais Staburags un ievziedu laiks, aicina mūs uz Dziesmu dienu Vīgantes parkā!
Dziesmu dienā piedalās kori: "Vīgante", "Staburags" , "Aizkraukle", "Daudzeva", "Alaine", "Loreleja" , "Anima", "Dīvaja", "Vidzemīte", "Madliena", "De Cantare", "Lai top", Pētera Barisona Aizkraukles mūzikas skolas vecāko klašu koris, Kokneses Mūzikas skolas vecāko klašu koris, Pļaviņu vidusskolas 5.-11.klašu koris, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 5.-12.klašu koris, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 4.-11.klašu koris, Andreja Eglīša Ļaudonas pamatsk.5.-9.kl. koris.
Kopā 450 dalībnieku.
Pēc koncerta zaļumballe, spēlē grupa "Kreicburgas ziķeri".
Saieta namā varēs apskatīt Aizkraukles mākslas skolas, Jaunjelgavas klases audzēkņu noslēguma darbu izstādi "Vilhelma Purvīša zīmē", vērot dokumentālo īsfilmu "Pa tagadnes tekām", par to kā jaunais mākslinieks Jānis Grāvītis veido pieminekli Pēterim Barisonam , darbosies kafejnīca, būs neliels amatnieku tirdziņš, vizināšanās ar poniju un iespēja izbraukt ar kuģīti.
Šī vasara, pēc Dziesmu svētku 150. gadadienas vērienīgajām svinībām pagājušajā gadā, Aizkraukles novadā iezīmējas ar vairākām zīmīgām un svarīgām koru tradīcijas notikumu atcerēm.
Ir zināms, ka jau 1884. gadā Kokneses Dziedāšanas biedrība, piedaloties brāļiem Jurjāniem, sarīkoja izbraukumu liellaivās uz Staburagu, lai apdziedātu šo skaisto vietu. Iespējams, tas ir pirmais koru koncerts šajā vietā, kurš noticis vasarā, tieši pirms 140 gadiem.
Sēlijas koru aktivitātes un dziesmu svētku rīkošana, bijušās Vīgantes muižas parkā, sākās neatkarīgās Latvijas valsts laikā, 1920. gadu sākumā. 1923. gadā notikusi Dziesmu diena, taču pirmie oficiālie Staburaga Dziesmu svētki, kuru virsdiriģents bija Teodors Reiters, datējami ar 1924. gada 24. jūniju un šogad varam svinēt simtgadi.
1936. gadā pēc Jāņa Križus projekta no krasta plienakmeņiem sāka celt estrādi, tajā bija paredzētas vietas līdz 800 dziedātājiem un 10 000 skatītājiem. 1939. gada Dziesmu svētki bija pirmie jaunajā estrādē un pēdējie Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Svētki turpināja notikt arī padomju okupācijas laikā, līdz Pļaviņu HES celtniecībai, kad Daugavas ūdeņi pārklāja šo kultūrvēsturisko ainavu. 1965. gadā Vīgantes estrādē norit pēdējie dziesmu svētki. Virsdiriģents ir Jānis Ozoliņš, kā viesis no Rīgas uzaicināts Leonīds Vīgners, diriģē arī Gido Kokars, Jānis Brants, pļaviņietis Tālivaldis Mekšs un citi. Vēlākos gados estrāde ierīkota no jauna un koru dziedāšanas tradīcija turpinās līdz šodienai.
Aprīlī, ar dažādiem koncertiem, atzīmējām arī novadnieka, komponista Pētera Barisona 120. dzimšanas dienu. Komponista dzimtās mājas “Skudras” atrodas mūsu novadā, Staburaga pagastā. Sēlpils apkārtnē, 20. gados nodibinājās veselas četras kultūras biedrības, kur katrai bija arī koris. Darbojās arī neliels orķestris. Visās šajās muzikālajās aktivitātēs kā dziedātājs un mūziķis, aktīvi piedalījās arī Pēteris Barisons – jaunais komponists, diriģents, gadsimta ceturksni vēlāk, neoficiālās dziesmu svētku himnas "Dziesmai šodien liela diena" autors. Novadnieks – ar kuru lepojamies.
Atzīmējot šos svarīgos notikums un turpinot tradīciju, novada kori 25.maijā pulcēsies Vīgantes parkā.
Dziesmu dienas repertuārā iekļautas Pētera Barisona, kā arī folklorista, komponista un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizatora un virsdiriģenta - Emiļa Melngaiļa latviešu tautas dziesmu apdares. Šīs dziesmas izskanēs komponista 150. jubilejas atcerei.
Valtera Kaminska “Dziesma pie Daugavas”, mūsu novadā kļuvusi iemīļota ne tikai koristu vidū. To, mūsu novadā Daugavas abos krastos, labprāt izpilda dažādos sarīkojumos un dēvē par neoficiālu himnu. Šoreiz, līdz ar vīru koru repertuāra klasiku – “Mūžu, mūžos būs dziesma”, tā izskanēs kā veltījums komponista Valtera Kaminska 95. jubilejā.
Dziesmu dienā piedalīsies Aizkraukles novada skolu un kultūras centru kori, kā arī viesu kolektīvi, vairāk kā 400 dalībnieki, Aizkraukles novada koru virsdiriģenta Eduarda Grāvīša un visu koru diriģentu vadībā.
Tiksimies Vīgantes parkā, Daugavas krastā pie dusošās Staburaga klints, šajā maģiskajā vietā, kura pusotra gadsimta garumā, koru balsis savijas ar dabas skaistumu un pagātnes noslēpumiem.
